Dižraibais dzenis

  Dižraibais dzenis (latīniskais nosaukums Dendrocopos major) ir izvēlēts par 2016.gada putnu. Latvijas Ornitoloģijas biedrības akcija „Gada putns” tiek rīkota jau 21.reizi, un šī gada mērķis –saglabāt bieži sastopamu putnu sugu stāvokli.

  Dižraibo dzeni var pazīt pēc melni-balti raibā apmatojuma un sarkanās zemastes spalvām, kas skaidri nodalītas no pelēki baltā vēdera. Galva ir melna, piere –balta, arī gar sāniem redzami balti plankumi. Tēviņiem pakausis ir sarkans, bet mātītēm tas ir melns. Savukārt jaunajiem putniem visa galvas virsa ir sarkana. Dižraibajam dzenim ir zaļganpelēkas kājas. Jaunajiem putniem acis ir brūnas. Dižraibais dzenis ir vidēji liels putns – ķermeņa garums ir 22 – 26 cm, izplestu spārnu platums ir 38 – 44 cm.

  Latvijā dižraibais dzenis ir parasts ligzdotājs un nometnieks un tā ir visbiežāk sastopamā dzeņu suga Latvijā. 

  Sastopams dažādos mežos, parkos un kapsētās, ziemā biežāk skujkoku mežos.

  Dižraibajam dzenim ir liela lomu meža ekoloģijā. Tā izkaltos dobumus kokos izmanto arī citi dobumos ligzdojoši putni, piemēram, zīlītes vai mušķērāji. Turklāt dižraibais dzenis masveidā iznīcina meža kaitēkļus, piemēram, laputis, tauriņu kāpurus un kukaiņus: koksngraužus, mizgraužus, krāšņvaboles, skudras un daudzus citus. Tas barojas ne tikai ar kukaiņiem, bet arī ar sēklām, riekstiem, augļiem, ogām, bojā gājušiem dzīvniekiem, citu putnu olām, putnēniem un maziem grauzējiem. Ar garo, lipīgo mēli var izlasīt kukaiņus pat no 9 cm dziļām koksnes spraugām. Ziemas laikā labprāt apmeklē putnu barotavas. Reizēm, pavasarī, dzer arī lapu koku sulu. Zaru žāklēs vai stumbru spraugās mēdz ierīkot “kalves” čiekuru apstrādei, zem šādiem kokiem var izveidoties sakaltu čiekuru kaudzes.

  Sezonas laikā dižraibais dzenis perē vienu reizi. Gan tēviņš, gan mātīte klaudzina pa koku, piesakot tiesības uz teritoriju. Ligzdošanas dobumu dižraibā dzeņa pāris kaļ kopā. Tas parasti tiek izkalts mīkstā vai trupējošā lapu kokā. Vispirms dzenis iekaļas kokā horizontāli, bet pēc tam kaļas vertikāli uz leju, apmēram 30 cm dziļumā, kur dobums tiek paplašināts.  Ieeja dobumā ir ovāla un atrodas apmēram 4 līdz 15 metru augstumā no zemes.

  No aprīļa līdz jūnijam tiek izdētas  4 līdz 7 baltas olas. Perē un vēlāk par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Pēc 10 līdz 12 dienām izšķiļas mazuļi, bet ligzdu jaunie putni pamet sasniedzot 20 - 25 dienu vecumu. 

  Latvijā sastopamas deviņas dzeņveidīgo putnu sugas, ar kurām vari iepazīties dzeņveidīgo noteicējā. (noteicēju var atrast un izpētīt skolas mājas lapā)

Informāciju apkopoja Agnese Neija

Informācija no.

http://www.lvm.lv/jaunumi/2770-dizraibais-dzenis

https://lv.wikipedia.org/wiki/Di%C5%BEraibais_dzenis

• < Iepriekšējā
• Nākamā >