Vizuālās mākslas izstāde „GRAFIKA. SAULESZIEDS.”

                        SAMANTA KLAUCĀNE 6.a klase          ELIZABETE ELĪZA ARSTE 6.d klase                    NILS TAUBE 6.c klase

Aiz loga ir rudens, kad krāsainās koku lapas jau sen veido vien brūnu paklāju. Taču skolas, 4.- 6. klašu korpusā, aizvien vēl virmo košs rudens, jo mazo zāli izdaiļo 39 saulespuķes, kuras savos darbos ir izstrādājuši 6. klašu skolēni. Saulespuķe ir siltuma, cēluma un saules simbols. Radošajos darbos ir atspoguļots, cik dažāda ir saulespuķe un cik daudz variāciju, šķirņu tai var būt. Darbi radīti grafikas tehnikā, kur galvenais izteiksmes līdzeklis ir punkts, līnijas, laukumi, kā arī tumšo un gaišo toņu harmonija.

Ļoti gribētos, lai izstāde „SAULESZIEDS” silda katru skatītāju ar savu košumu, kas neļauj skumt par to, ka rudens reizēm mēdz mūs biedēt ar lielām peļķēm un negaidītām vēja brāzmām. 

Materiālu sagatavoja vizuālās mākslas skolotāja ILONA MEŽINSKA

Pirmsskolas izglītības iestādes "Sprīdītis" izaicinājums 3.b klasei

Atsaucoties Pirmsskolas izglītības iestāde "Sprīdītis" izaicinājumam, mēs 3.b klase no Valmieras Pārgaujas sākumskolas to pieņēmām. Katrs no mums bija kopā ar savu ģimeni un apciemoja kādu Dižkoku, kas atrodas Valmieras tuvākajā apkaimē. Mēs uzzinājām, ka Valmieras rajonā, Valmieras pagastā atrodas Rietekļa paeglis. Rietekļa paeglis – dabas un kultūrvēstures piemineklis – izslējies kā pīķa dūzis. Izcilā ainavā kā izsaukuma zīme skaistumam. Resnākais un, gribētos sacīt, arī skaistākais paeglis jeb kadiķis Latvijā un Baltijā, un arī Rietumeiropā. Rietekļa paeglis, stumbra apkārtmērs 2,8 m, Resnākais Eiropā. Mēs uzzinājām, ka Valmierā ir daudz skaistu dižkoku .Mums visiem kopā ir jāsaudzē un jākopj dižkoku vietiņas. Liels prieks bija redzēt, ka pārsvarā pie lielākās daļas dižkoku apkārtējā vide ir sakopta, līdz ar to sniedzām Savu mīlestību dižkokā un dižkoku samīļojām, kur tas bija nepieciešams sakopām. Dižkoki ir mūsu Latvijas lepnums, saudzēsim dabu! Kopā mums visiem izdosies! Kopīgā bilde uzņemta septembrī, pirms pulcēšanās ierobežojumiem!

Sagatavoja: 3.b klases audzinātāja Diāna Pozdņihova

Paņemiet tāpeli un gripeli!

Ne vienu reizi vien esam dzirdējuši teicienu – Kad mēs augām, tad gan tā nebija! Šo pašu teicienu varam attiecināt uz skolu – toreiz un tagad. Kāda izskatījās skola? Kādi bija mācību priekšmeti? Kāda bija skolotāju attieksme pret skolēniem? Kādas bija skolēnu savstarpējās attiecības?

Mūsu skolas 5.b,  5.d un 5.e klašu audzēkņi, iepazīstot gan Jāņa Poruka skaudrā stāsta “Kauja pie Knipskas” galvenā  varoņa Cibiņa likteni, gan Sudrabu Edžus stāsta “Dullais Dauka” Daukas urdošo nemieru un vēlmi izprast lietas un parādības, uzzināja arī laikmeta liecības par skolu senatnē.  Lai salīdzinātu, kāda bija skola senāk un kāda tā ir tagad, skolēni iejutās žurnālista lomā un veidoja sienas avīzi, dodot tai paši savu nosaukumu un rakstot ziņas gan par pagātnes, gan mūsdienu notikumiem. Avīzes tika papildinātas ar senatnē raksturīgajiem vecvārdiem vai mūsdienās plaši izmantotajiem svešvārdiem un to skaidrojumiem. Kāds pamanījās avīzēs ievietot arī reklāmas vai anekdošu stūrīti.

sagatavoja Vineta Zēģele