6. d klases vasaras piedzīvojums - nometne „Būsim Jaunsargi!”

  Kā projekta „Sporto visa klase” dalībniekiem mums - Valmieras Pārgaujas sākumskolas 5.d klasei bija iespēja piedalīties nometnē „Būsim Jaunsargi!” 26.06.- 28.06.2017.

  Visi kopīgi priecājamies par šo iespēju, jo tas mums likās kas nebijis, pat noslēpumains, intriģējošs. Katram jau bija kāds priekšstats par jaunsargiem, bet nometnē būs iespēja to visu izzināt vairāk.

  Un tā pirmdienas rītā visi satikāmies pie skolas, sakrāmējām daudzās mantas  - teltis, guļammaisus, somas - autobusā. Devāmies uz nometnes vietu – Burtnieku ezera krastā „Ezerpriedēm”.

  Piedzīvojums varēja sākties!

 Nokļūstot galapunktā, uzreiz bija jādarbojas - pirmais uzdevums jāuzceļ teltis. Atpūtai laika nebija, jo lietus mākoņi to neļāva. Negribējās, ka salīst somas, bet nolija tikai dažas piles.

 Jau pirmajā līnijā sadalījāmies četrās nodaļās. Katrai nodaļai savs vadītājs, kurš bija atbildīgs par katru tās dalībnieku. Visu nometnes laiku nodaļa uzdevumus veica kopā.

  Uzzinājām, kas jaunsargam ir jāzina, jāprot.

 Viņam ir jāprot daudz – jāprot sniegt pirmo palīdzību, jāzina topogrāfija, jāpārzina dažādu ieroču uzbūve, jāprot ar tiem darboties, jazina tūrisma pamati – virves spriegošana, mezglu siešana, jāpārzina militārās pakāpes.

  To visu varējām arī iemācīties nometnes laikā.

  Protams, tas nav viss.

Bērnu pārdomas par nometni.

 Kopumā interesants bija viss. Nebija nekā tāda, kas ļoti nepatiktu. Vienīgi nedaudz salijām otrajā dienā nākot no garā 10,5 km pārgājiena, bet tad jau pārģērbamies sausajās drēbēs, un nepatīkamās sajūtas ātri piemirsās.

 Man nometnes vairāk saistījušās ar izklaidēm, peldēm, plezīru. Te bija pilnīgi kaut kas cits. STINGRS REŽĪMS. Sākumā neizpratne, interesanti, kas nu būs, apjukums, nu…dažādas emocijas.

 Man ļoti patika, kā Jaunsargi iesoļoja nometnes teritorijā un cerēju, ka mums arī būs jāvelk tādas formas,lai visi būtu vienādi. Žēl, ka tā nebija.Bet tagad es zinu, ka lai tiktu pie formas, ir jamācas par jaunsargu ilgāku laiku.

 Īpaši patika nakts patruļa, kur bija naktī pa tumsu jāiet (4 km) pēc kartes līdz noteiktam punktam slēpjoties no mašīnām un atpakaļceļā jāizpilda noteikts uzdevums. Katrai komandai savs. Tas bija kas īpašs. Nedaudz bail. Satraukums, jo nakts, tumsa.

 „Karoga” spēle bija interesantākā spēle nometnē, jo lika domāt līdzi visu laiku. Tā ļoti patika.

 Ļoti patika darbības ar ieročiem, jaukt, likt kopā un šaut pa mērķi.

 Kaut kas nebijis bija dežūra naktī pie ugunskura. Arī malka ugunskuram kopīgi jāatrod mežā. Katram bija jādežūrē viena stunda  no 23.00 līdz 8.00. Visgrūtāk bija piecelties, kad tevi modina, piemēram, plkst. 3.00. Tā nāca miegs! Bet pienākums paliek pienākums, jāceļas. Interesanti bija sēdēt pie ugunskura un vērot teritoriju, vai kāds nestaigā mūsu apkārtnē nometnes teritorijā.

 Abi pārgājieni bija interesanti. Mazais (7 km!!!) pārgājiens pirmajā vakarā ļoti patika, jo pa ceļam jāveic uzdevumi – kontrolpunktos jāatrod vārdi, no kuriem jāizveido teikums, un jāatnes pieci augi, par kuriem jāprot ko pastāstīt. Otrajā dienā devāmies lielajā pārgājienā (10,5 km) ar dažādiem uzdevumiem kontrolpunktos. Viegli nebija, bet paveicām. Nedaudz sāpēja kājas.

 Sajūsmināja arī ierindas mācība. Un frāzes, kuras ik pa laikam skandinu mājās: “Tieši tā!” “Nebūt nē!”  “Sarunas atlikt!”

 Ļoti garšīgs ēdiens – tāds, kā mamma gatavo.

 Ieguvām jaunus draugus. Uzzinājām, kā ir būt jaunsargam, kas viņam jāprot, ko viņš dara. Sestajā klasē es gribētu iet jaunsargos.

 Varbūt gribējās nedaudz peldēties un pasauļoties, jo vasara taču, bet šajā nometnē jau tas nemaz nebija paredzēts. Laika apstākļi mūs nelutināja, pūta diezgan stiprs vējš.

 Šī nometne bija parbaudījums manai izturībai un spēkiem.

Skolotāju pārdomas par nometni.

 Kopumā ļoti pozitīvs pasākums.

 Daba, svaigs gaiss, jēgpilnas aktivitātes.

 Ļoti patika disciplīna – stingrais režīms jau no pirmās minūtes. Visus bērnus sadalīja četrās grupās – nodaļās. Nodaļai savs vadītājs – pieredzējis jaunsargs. Visus uzdevumus veica komanda kopā. Novērojām ļoti saliedētu komandu darbu. Viens par visiem, visi par vienu. Nekādu diskusiju, atrunu.

 Centāmies piedalīties visās aktivitātēs. Nepiedalījāmies vienīgi  nakts patruļā, jo sapratām, ka tā nebūs vienkārši naksnīga pastaiga. Ar savu klātbūtni varējām izjaukt patrulēšanas uzdevumus, maldināt dalībniekus.

 Kopumā tā mums bija sava veida atpūta.

 Arī mēs nedaudz iepazinām jaunsarga – topošā karavīra dzīvi. Jaunsargam ir jāzina daudz. Un daba ne vienmēr tevi saudzē.

 Lieliski pavadītas dienas. Visu laiku dažādi uzdevumi – apmācības – mijās ar nosacīti brīvo laiku, kad spēlēja komandu spēles – tautas bumbu, basketbolu, volejbolu. Novērojām, ka laiks bija tik piepildīts, ka bērniem nebija pat  laiks domāt par telefoniem, nejuta pat to trūkumu.

 Šī nometne bija labs rūdījums. Pusaudžu vecumam ļoti atbilstoša, lai iepazītu sevi un sev apkārtējos, kā varu pielāgoties dažādiem dabas apstākļiem un grupas biedriem.

 Bērni paši iepazina sevi dažādās neikdienišķās situācijās. Saprata, ka īstenībā varu vairāk nekā es domāju. Ja man sāp kājas, es varu saņemties, un aiziet līdz galam, varu arī ar slapjām kājām paiet kādu gabaliņu.  Iepazina tuvāk arī savus klasesbiedrus un nodaļas biedrus.  Saprata, uz kuru var paļauties grūtā brīdī, bet kurš tomēr vairāk padomās tikai par sevi.

 Pēc nometnes bērni bija fiziski noguruši, bet emocionāli uzlādējušies, atpūtušies no ikdienas.

 Paldies ēdinātājiem, ļoti garšīgi.

 Paldies LOK par šo īpašo iespēju  piedalīties nometnē un šīs nometnes organizatoriem un vadītājiem O. Ābolam un G. Ceriņam. Viss bija pārdomāts līdz pēdējam sīkumam.

 Ja būtu šāda iespēja, liela daļa bērnu tajā piedalītos vēlreiz.

6.d klases skolēni

 klases audzinātāja Dzintra Indriksone

  sporta skolotāja Ineta Zviedre

• < Iepriekšējā
• Nākamā >