Bērnu literatūras maģija 2017

  13.oktobrī trīs 5.a un trīs 6.a klases meitenes no mūsu skolas devās uz konkursa ,,Bērnu literatūras maģija-2017” noslēguma pasākumu Dikļos. Mēs tur devāmies kopā ar mūsu latviešu valodas un literatūras skolotāju Ilonu Ozoliņu, kura uzaicināja mūs un citus skolēnus piedalīties šajā radošajā konkursā.

    Konkursa noslēguma pasākums notika J.Neikena Dikļu pamatskolā. Kad mēs ieradāmies, piereģistrējāmies un devāmies uz zāli, kur mums bija sarūpēts cienasts - tēja ar dažādām garšīgām bulciņām. Mums  iedeva mazas kartītes, kuras varējām izmatot autogrāfu iegūšanai.

 Pēc brīža sākās pasākums, un mums pastāstīja, ka būs jādalās grupās. Pirmo sesto klašu skolēni no sākuma devās uz radošo darbnīcu pie rakstnieces Luīzes Pastores, bet septītās desmitās klases - pie ilustratores Elīnas Brasliņas. Pēc kāda laika  grupas mainīsies.

 Tā mēs devāmies pie bērnu grāmatu autores Luīzes Pastores. Viņa iepazīstināja ar sevi un pastāstīja par savām grāmatām. Grāmatās bija par diviem bērniem, kas varēja iekļūt gleznās un noskaidrot dažādus noslēpumus. Arī mēs paši kļuvām par detektīviem un spēlējām spēli. Mums katram tika iedota krustvārdu mīkla, bet pa visu telpu tika izvietotas gleznas ar informācijas lapiņām. Spēles noteikumi bija tādi, ka mums bija krustvārdu mīkla jāaizpilda un jāuzmin parole. Lai to izdarītu, mums vajadzēja atrisināt katras gleznas uzdevumu. Informācijas lapiņās bija mazliet pastāstīts par gleznu un uzrakstīts uzdevums ar padomu, kā to izpildīt. Katra uzdevuma atbilde bija viens vārds, kas bija jāieraksta  krustvārdu mīklā. Tas bija ļoti interesanti. Man paveicās un es dabūju arī rakstnieces  Luīzes Pastores autogrāfu.

 Tad mēs devāmies pie mākslinieces Elīnas Brasliņas. Tāpat kā Luīze, Elīna iepazīstināja ar sevi un pastāstīja par savu darbu. Pie Elīnas mēs zīmējām viens otra portretus. Lai arī tie tik labi neizskatījās, tos bija jautri zīmēt. Māksliniecei vajadzēja steigties, bet mēs tāpat tikām pie autogrāfiem.

 Bija pienācis pusdienu laiks, un mēs visi devāmies paēst. Pēc tam bija jāiet atpakaļ uz zāli. Tur mūs sagaidīja muzikālā grupa ,,Eži” no Limbažiem. Koncerts bija ļoti skaists un jautrs.

 Tad pienāca brīdis, kuru mēs visi ar nepacietību gaidījām – apbalvošana. No mums četras meitenes saņēma goda un pateicības rakstus.  Es dabūju pateicības rakstu un biju ļoti priecīga.

 Kad pasākums beidzās, mēs iekāpām pilnīgi jaunā autobusā, kurā neviens vēl nebija braucis, un aizbraucām līdz rakstnieka Vika parkam. Tur mēs izstaigājāmies un nofotografējāmies.

 Skolotājai radās doma apskatīt Dikļu pili, kas atrodas netālu. Pateicoties tam, ka vienas meitenes mamma bija Dikļu pils direktore, mēs varējām izstaigāt visu pili un uzzināt ļoti interesantu informāciju.  Mums pastāstīja arī par pils spoku zilā kleitā, kuru saucot Šarlote.  Mūs ielaida paskatīties numuriņā, kurā Šarlote visbiežāk uzturas.  Tikām arī dārgākajā numuriņā, kuru sauca par Prezidenta numuriņu. Tas bija lielāks un krāšņāks par citiem.

 Kad bija laiks braukt mājās, mēs iekāpām autobusā un devāmies ceļā uz Valmieru. Valmierā mēs pārbraucām jaunu emociju pilni un  apmierināti ar pasākumu, kuru apmeklējām. Maģija bija piepildījusies!

Marta Kazaka no 5.a klases

Skolotāja Ilona Ozoliņa

  13. oktobrī mēs apmeklējām konkursa ,,Bērnu literatūras Maģija – 2017” noslēguma pasākumu. Pirms kāda laika mēs uzrakstījām literāro pasaku ar moto ,,Dziesma dzimst sirdij un pieder sirdij”. Šis bija apbalvošanas pasākums, tomēr pilns interesantu nodarbju. No manas klases pasākumu apmeklēja trīs meitenes (mani ieskaitot). Pasākumā piedalījās arī trīs meitenes no 5.a klases.

  No rīta mēs ar autobusu aizbraucām uz Dikļiem, kur norisinājās šis pasākums. Kad ieradāmies, bija nelielas brokastis ar bulciņām un tēju. Pēc brīža vadītāja izstāstīja dienas gaitu un ļāva vēl brīdi papļāpāt pirms nodarbībām. Skolotāji devās uz savu nodarbību. Mūsu vecuma grupai (1. – 6. klase) bija radošās darbnīcas pie grāmatu autores Luīzes Pastores un ilustratores Elīnas Brasliņas.

  Pie autores mēs iejutāmies mākslas detektīvu lomās. Bija jāstaigā pa telpu, kur pie gleznām bija pieliktas norādes. Šīs norādes bija jāatmin un jāieraksta krustvārdu mīklā. Kad visas norādes atminējām, mēģinājām atminēt paroli. Parole bija āķīga, lai gan ļoti vienkārša. Bija ļoti interesanti, un atbildes nebija grūtas. Pēc spēles rakstniece stāstīja par savām grāmatām. Autore lika mums iejusties savu grāmatu varoņu lomās un izdomāt, kā atrisināt katras grāmatas noslēpumu.

  Visas Luīzes Pastores grāmatas ir ilustrējusi Elīna Brasliņa, pie kuras mums arī bija nākamā nodarbība. Par viņu abu iepazīšanos rakstniece teica: ,,Mēs ilgu laiku gājām vienā skolā, bet neko nezinājām viena par otru. Tikai pēc skolas beigšanas uzzināju par Elīnu. Manai grāmatai vajadzēja ilustratoru, un mēs sākām sadarboties.” Abas pieminēja arī Luīzes Pastores grāmatas ,,Maskačkas stāsts” animācijas filmas iznākšanu nākošgad oktobrī. Animācijas filma iznāks ar nosaukumu ,,Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”. Arī šo filmu ilustrē Elīna Brasliņa.

  Elīna Brasliņa uzreiz lūdza, lai visi pārejam uz ,,tu”. Viņa mums rādīja savas ilustrācijas un skaidroja pa soļiem, ko tieši dara ilustrators. Mums bija jādomā savas idejas un jāizsaka minējumi, kas bieži izrādījās pareizi vai vismaz tuvu patiesībai. Uzzinājām arī nedaudz par pašu mākslinieci. Viņa ilgu laiku esot mācījusies franču valodu un tikai pēc tam sapratusi, ka vēlas ko citu. Tad Elīna iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā. Tur ilustratore studēja par grafiķi. Viņai ļoti patīk mazu bērnu zīmējumi, jo viņi pasauli redz nesamāksloti.

  Kad bija viss izstāstīts, mums izdalīja baltas lapas un parastos zīmuļus. Elīna Brasliņa deva mums 8 minūtes, lai uzzīmētu blakussēdošā portretu. Daudziem šis laiks tomēr bija par īsu, be māksliniece teica, ka nekas. Nākamais uzdevums bija atkal 8 minūtēs uzzīmēt portretu tikai šoreiz ar pretējo (manā gadījumā kreiso roku). Tas bija daudz grūtāk, un zīmējums neiznāca tik precīzs un rūpīgs. Pēdējā uzdevumā bija dotas 20 sekundes, lai uzzīmētu vienu seju. Kopā bija jābūt 15 sejām, katrai nedaudz atšķirīgai. Man šis uzdevums likās visgrūtākais. Pēc nodarbības citi jau devās prom, bet daži (mūs ieskaitot) palika, lai palūgtu autogrāfu.

  Nu bija pienācis brīdis, kad bija jāiet pusdienās. Dikļu pamatskolā bija garšīgas pusdienas. Pēc pusdienām visiem atkal bija jādodas uz zāli, kur sākās koncerts.

  Koncerts bija ļoti skaists. Kapela no Limbažiem ,,Eži” dziedāja un spēlēja dažādus tautas un citus instrumentus, kuriem es pat nezinu nosaukumus. Kad bija izskanējusi pēdējā dziesma, sākās apbalvošana.

  Divas meitenes no mūsu skolas ieguva goda rakstus, bet divas – pateicības rakstus. Mēs visi ļoti lepojamies ar viņām. Es pati un meitene no 5.klases saņēmu pateicības rakstu. Kopā ar balvām mēs saņēmām atpakaļ savus darbus, kuriem klāt bija arī komentāri, pēc kuriem varam uzlabot savus nākamos darbus. Starp tiem ir arī komplimenti, kas noteikti mūs visas priecē.

  Pēc konkursa mēs nolēmām, ka, ja jau esam Dikļos, vajag aiziet uz Vika pasaku parku. Par spīti lietus smidzināšanai mēs izstaigājām parku un fotografējāmies. Daudziem bija vēlme apskatīt arī Dikļu pili. Caur pazīšanos mēs tikām ekskursijā pa pils iekšpusi. Mums izrādīja telpas un dažus numuriņus. Bija iespēja arī ielūkoties Prezidenta numuriņā. Mēs uzzinājām par pils spoku un bijām spoka istabiņā. Dažiem bija bail iet iekšā, bet visi beigās pārvarēja bailes un aplūkoja numuriņu. Visa pils bija ļoti grezna un senatnīga. Man šī ekskursija ļoti patika un biju priecīga par šādu iespēju aplūkot pili.

  Kad ekskursija bija beigusies, mēs kāpām autobusā un devāmies atpakaļ uz Valmieru. Man ļoti patika gan ekskursija, gan pasākums. Mēs uzzinājām daudz ko jaunu, piedalījāmies nodarbībās un saņēmām atalgojumu par paveikto darbu. Labprāt piedalīšos šajā konkursā arī nākamgad un iesaku to darīt arī citiem!

Anete Everte no 6.a klases.

Skolotāja Ilona Ozoliņa

• < Iepriekšējā
• Nākamā >